"Esam apnikuši viens otram. Sakrituši uz nerviem. Neizskatāmies vairs tik svaigi un labi. Un tad pienāk brīdis, kad Ziemassvētki ir biežāk nekā sekss. Tas viss ir saprotami un normāli. Ja nevēlaties nodarboties ar seksu, nekādā gadījumā nepagrieziet partnerim muguru, bet palieciet ar seju pret viņu."

(c) Dace Kalēja

neko es jums nestāstīšu, jo jūs apstrīdat visu, ko es domāju, vai arī smejaties un nemīlat mani

upd. vai arī vispār nekomentējat!

Noraida tiesības izkārt valsts karogu pēc saviem ieskatiem!

Lietas izskatīšanas laikā izcēlās incidents - Islandes pilsonis pauda savu neapmierinātību ar Latvijas normatīvajiem aktiem, kas uzliek par pienākumu ārvalstniekiem pēc uzturēšanās atļaujas saņemšanas deklarēt savu dzīvesvietu.

"Tika izteikts aizvainojums par spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, un komisijas locekļi tika nodēvēti par "muļķiem" un "idiotiem". Islandes pilsonis izteica draudus fiziski izrēķināties ar komisijas locekļiem," apgalvoja Administratīvās komisijas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Kārlis Bružuks

es sapratu, kur ir mana kļūda - es knapi izvelku no vienas domas līdz otrai, cenšos izdzīvot līdz vakaram, tad - cenšos pamosties no rīta, es neplānoju tālāk par pēcpusdienu un brīnos par to, ka nedēļas nogale ir veselas trīs dienas. man vienkārši vajag sastādīt plānu mēnesim uz priekšu vai, teiksim, saplānot nākošo nedēļu, nu, tā, lai būtu skaidrs, ko darīšu trešdien un cik man būs naudas piektdien, ko būšu sasniedzis pēc divām nedēļām un uz ko varēšu cerēt pavasara beigās. kad tā saplāno, tad taču viss izdodas labāk, vai ne?

"Katram no mums ir nācies runāt ar nervozu sievu, ātras dabas vadītāju, nelaipnu pārdevēju, viltīgu klientu vai sarežģītu pusaudzi."

(c) LBKA, pēc «kpd.com.ua» publikācijas, kopēts no Apollo

Austrumdvesmainos Basmati rīsus iemet sakarsētā eļļā, tie uzčurkst kā papirusu lapas, sametas balti un sprēgā, pāris reizes apjauc ar koka karoti, pievieno Kašmiras kariju, sarkanu un asu kā dumpinieku vadoņa zobens, piešauj verdoša ūdens kanniņu, naivi lūkojoties oranžās masas uzvirdumā, mazos kubiciņos uzgriež svaigu un dzelteni mājīgu ķirbi, visu to atstāj zem vāka, līdz redzams, ka ūdens ir sagājis rīsos, kā Sarkanā jūra saiet tuksneša smiltīs, pievieno smalki sagrieztu sīpolu asaru tiesai, vēl eļļu pēc vajadzības, līdz rīsi sāk apcepties no vienas puses brūni kā šinšilas acis, no otras zeltaini kā Bagdādes dināri, uzsit pāris olas, turpina maisīt, jā, neaizmirst maltu kardamonu un muskatriekstu, šķipsniņas divas kā šņaucamo tabaku, uzkraukšķina garoziņu un ēd ar karoti, kamēr beidzas. Uzdzer Spraitu, jo stilam nav nozīmes.