Ja manis nebūtu cibā, es vispār nevienam nebūtu vajadzīgs

krievu televizors rāda dzēlīgu perestroikas komēdiju Aizmirsta melodija flautai, kuru savulaik nekādi nevarēju noskatīties līdz galam - trīs reizes mums viņu rādīja armijas daļas kinoteātrī, taču pašā erotiskākajā momentā vienmēr sākās sirēna, kas ziņoja par raķešu apšaudes draudiem, un visiem bija jāskrien uz ierakumiem, jāsēž tur aiz smilšu maisiem, un pat uzsmēķēt nedrīkstēja, cigarešu uguntiņas bija labi redzamas no pretējās puses, bet cigaretes bija tik smirdīgas, tādas bezfiltrenes ar mednieku uz paciņas, stāvējušas kādus gadus divdesmit noliktavā, tāpēc papīru izvagoja brūni mitruma atstāti zīmējumi un mutē vēl ilgi bija pelējuma garša