ja varētu nopirkt kaut ko tādu nelielu un ne pārāk dārgu, tādu, kas būtu pietiekami liels retums, taču nekādā ziņā ne snobiska luksusa lieta, kaut ko tādu skaistu, kas priecētu acis un veldzētu smadzenes, bet vienlaikus arī piešķirtu zināmu jēgu visam notiekošajam: man, pasaulei man apkārt, cilvēkiem, sajūtām un jūtām, piešķirtu tam visam tādu kā mīlestību, ne tikai jēgu, bet arī skaistumu, protams, drīzāk to varētu saukt par skaistumu un mīlestību, un vēl, lai no tā visa būtu sajūta, ka pavisam netālu skan kāda nezināma, taču ļoti iederīga, laba mūzika, ja varētu kaut ko tādu nopirkt, es taču tūlīt pat aizskrietu uz veikalu, nekādu naudu nepažēlotu un nopirktu, varbūt pat divus, goda vārds

bļin, kas tur uz ielas notiek - Kevins Kostners filmē Ūdens pasauli revisited?

ai, nu labi, iešu nopirkšu ūdens boileri

"Ja dzejnieces pievēršas prozai, rezultāts bieži vien ir pārsteidzošs: šīs maigās, romantiskās dvēseles, nomainījušas izteiksmes līdzekļus, jo negaidīti pārtop nežēlīgās reālistēs. Agneses Krivades stāsts «Mētelis» un Ievas Melgalves stāsts «Galma dzejnieks» atklāj abu dzejnieču apziņas ēnainākos un skarbākos nostūrus." (reklāmas teksts)

sūda boileris (baltais) mājās izrādījās par pusotru centimetru resnāks nekā viņam paredzētais caurums griestos

gribu būt par vidējo latvieti
apnicis visu laiku par malējo