tādā rītā, kad tu saproti, ka vienīgā iespēja pastrādāt, nē, vienkārši kaut ko izdarīt, nu, vismaz izdzīvot, ka vienīgā iespēja nesajukt prātā ir nekavējoties atrast šņabi un piedzerties, tādā tveicīgā rītā lūkojoties lejā pa logu, tu atceries, ka vakar saldētavā esi ielicis ledu... un šņabi... un martini... nedaudz omāru pastētes... kūpinātu lasi... avokado un kliju grauzdiņus... grieķu sālītās olīves un kaņepju sviestu

bet pienākot pie kompaktdisku atskaņotāja, tu konstatē, ka vakar esi atstājis Eminemu tieši vidū uz pauzes, atliek piespiest vienu podziņu un viss nostājas savās vietās, viens, fuck, divi, fuck, trīs... man ir tāds disks, kur ir visi četri Eminema albumi mp3 formātā straight forward

es atkārtoju - vienīgā iespēja nesajukt prātā