Bezmozgis: Es no rīta nepamostos ar jautājumu: “Kas es esmu?” Man ir vienalga.
Gulēna: Kāpēc vienalga? Es gan, jāatzīstas, diezgan bieži pamostos ar šo jautājumu.

[...]

Bezmozgis: ...Un tā, viena alternatīvā realitāte ir tāda: 1940. gadā Padomju Savienība neienāk Latvijā. Un, ja 1940. gadā Padomju Savienība neienāk Latvijā... ja 1940. gadā Padomju Savienība neienāk Latvijā...
Gulēna: Tad mēs abi šobrīd sēžam kādā Rīgas kafejnīcā.
Bezmozgis: Nekādā gadījumā, es esmu miris.
Gulēna: Jūs esat miris? – Jā, pareizi, jūs esat miris.

[...]

Bezmozgis: Man ir viens vai divi draugi. Viens vai divi draugi, kuriem es aizsūtu stāstu, kad esmu to pabeidzis, ja man liekas, ka to ir vērts lasīt. Un mana draudzene. Viņai es rādu visu.
Gulēna: Viņa jūs saprot?
Bezmozgis: Jā, viņa ir ļoti gudra.
Gulēna: Vai jums ir vajadzīgi lasītāji?
Bezmozgis: Nē.