Bieži vien ir tā, patiesībā, gandrīz visu laiku, tā, ka tu kaut ko dari un tajā pašā laikā jūti, ka zodz, zodz laiku kaut kam citam, vai varbūt nevis laiku, bet uzmanību un mīlestību, nu, citiem vārdiem sakot, enerģiju kaut kādu, piemēram, tu strādā kaut kādā darbavietā un labi zini, ka nestrādā ar pilnu slodzi, jo tajā laikā dari vēl kaut ko citu, piemēram raksti dzejoli vai sarunājies ar kādu internetā, vai arī otrādi, tu pavadi laiku ar ģimeni, bet pats visu laiku domā, ka taču vajadzēja pabeigt to tur darbu, vai aiziet uz to tur vietu, nu un, ja vēl tev ir divi trīs darbi, un ja vēl tu domā, ka patiesībā tev būtu vajadzējis darīt pavisam ko citu, nu, ka dzīvot vajadzēja savādāk, tikai jau vairs nevar, jau esi nozadzis to visu..