Nepabeigtā dienasgrāmata


(bez virsraksta) @ 10:12

vakar nopirku puszābakus, ar kuriem spēlēt Hemingvejus, tagad šie stāv grāmatplauktā, tādi melni, spoži un mīksti, ādas zole jāapstrādā ar īpašu eļļiņu, puszābakiem jābūt rūpīgi koptiem, taču ne līdz fanātismam, tādiem, par kuriem varētu pateikt: "Aiz tā visa taču kaut kas slēpjas, vai ne?"
 

(bez virsraksta) @ 11:00

JĀ, ŠIS IR LABS:

Однажды Владимиру Владимировичу™ Путину позвонил Борис Абрамович Березовский.
- Слышь, брателло, - сказал Борис Абрамович, - Я очень огорчен в связи с уничтожением Масхадова.
- Еще бы, - сказал Владимир Владимирович™, - Я и сам того… огорчен. Все таки человека убили. А ты почему?
- Ключевая фигура в борьбе за мир в Чечне уничтожена, - сказал Борис Абрамович, - И это очень плохо.
- Кто ключевая фигура в борьбе за мир?.. – не понял Владимир Владимирович™, - А я тогда кто?!
- А ты, - строго сказал Борис Абрамович, - Кровавый диктатор, утопивший в крови маленькую и гордую свободолюбивую республику.
- Да иди ты… - пробормотал Владимир Владимирович™, - Достали уже шуточками своими.
 

(bez virsraksta) @ 14:40

neko negribu darīt
gribu palīst zem segas vai divām un skatīties uz logu
klausīties skumju
logā brūno maza palma, burciņa ar sveci un dažas grāmatas
ciba pieradina domāt literāri
tu dzīvo, dari kaut ko, palien zem segas vai atver šņabi un domā, kā tu to būtu varējis ierakstīt cibā
nekas cits tā nepieradina
pat ja tu raksti romānu, dzeju vai reklāmas tekstus, tu to nedari visu laiku: šeit tu raksti, šeit - neraksti
bet, ja tu raksti cibā, pēc kāda laika tu pamani, ka patiesībā dari no vienmēr
pat tad, kad vairs neraksti
vēl pēc brīža tu pamani, ka arī dzīvo tikai tik daudz, cik par to iespējams uzrakstīt
pārējais neskaitās
vai arī nav
 

Nepabeigtā dienasgrāmata