Kādā televīzijas raidījumā par literatūru tika intervēts Pēters Brūveris, balvas saņēmējs. Viņš stāstīja par to, kā reiz Knuts Skujenieks viņiem mācījis - ir divas literatūras tradīcijas, vienā ir svarīgi, ko tu stāsti, otrā svarīgi, kā tu stāsti, bet pats svarīgākais esot tas, kālabad tu stāsti. Nu? jautā intervētājs, kālabad tu to dari? Te Brūveris samulsa (bet acis viņam visu laiku tādas asaru pilnas, droši vien, saaukstējies) un saka - es to daru, lai letiņi neizmirtu, lai te nebūtu kautkāda banānu tauta.

Nu, pasakiet, kā lai viņu pēc šī lētā politiskā izlēciena vēl cienu? Banānu tauta taču kaut kādi nēģeri, droši vien. Vienu es šodien satiku rotaļlietu veikalā, viņš pirka "kasti uz riepām" - tādu koka kluču kastīti kā mašīnu, savam dēlam latvietim pirka..

šķiet, aiz loga ir iedegtas spuldzes
tavā pasaulē pienācis rīts
nē, tu ko, es nemaz neraudu
tas, kas acīs, ir konjunktivīts

šodienas citāts:
"Lāči guļ savās ziemas migās. Un vāveres... koku dobumos." (VVF) ( ... tālāk ... )