aprokot nodomus pagātnes vīlēs
pretojas kapračiem pagānu nācija
man ar viņiem vēl brīdi pa ceļam
tāda ačgārna gravitācija

bet dažreiz, skatoties uz visām
tām neizlasāmajām grāmatām,
kas iesaiņotas caurspīdīgā,
pirkstu nospiedumus saudzējošā
polietilēnā, tad iztrūcinot skatienu
un lēnā, garlaikotā gaitā pievēršoties
nocenotu disku plauktiem kādā
desu, dārzeņu un depresīvu
alkohola atspirdzinājumu lielveikalā,
pilnā pārtikušu kaimiņu un draugu,
tevi pārņem reiz jau redzēts nogurums,
tu sagumsti un noliecies uz priekšu,
zemāk, zemāk vēl par sīpoliem un spraitu,
ir pareizi, ka visiem, kas šeit ienāk,
jāturas pie iepirkumu ratiem,
smagiem, metāliskiem invalīdu kruķiem,
lats vai divdesmit santīmi ķīlā par katru

Mēnestiņš sen jau
Nagrimis jūrā,
Sietiņš jau gabalā,
Pusnakts jau klāt;
Stunda pēc stundas
Velkas un velkas,
Es vis vēl vientule -
Vientule guļu.
Ratiņš vairs nerit,
Spolīte netek,
Ratiņš man atriebies
Līdz dzīvam galam.
Māmiņu mīļo,
Māmiņu saldo,
Es to nemūžam
Neizciešu.
Sirsniņu pārmācis
Mīļums un ilgums,
Aiz skaista puisīša
Viss manim riebjas.


(Rainis)