pieķerties pie jūras
ieskaloties
smiltis vēja brāzmā
cieši turas
aukstas baltas smiltis
neprotu līdz galam
izskaidroties
visam kas ir bijis
valoda par mazu
līnija tik gara
savienojot krastu
kājas nosalušas
tik un tā bez tevis
neatrastu

sapītas rokas
kastaņu atvases
dīvainas dāvanas
krājas uz galda
mēle pēc tevis
kā jūrkalnes nogāzes
dīvaini salda