es izdomāju - man nevajag simts rubļus, man vajag 365 draugus! tā, lai katru dienu kādam būtu dzimšanas diena un es ar viņu varētu iedzert un uzēst, ja paveicas, arī nakti pārlaist.. faktiski varētu nestrādāt nemaz

neko vairs nesaprotu
kāpēc visi mani mīl, bet nevienam es neesmu vajadzīgs?

kaut ko esmu aizmirsis izdarīt
droši vien vēlāk atcerēšos
vai arī kāds man to pateiks no rīta
pateiks cibā lai neizdzēšos
kaut ko esmu aizmirsis uzrakstīt
visu dienu kā tukšām rokām
kā bez lietussarga skriešus no tevis
noli tangere vita brevis
cauri kapiem mājup pa tumsu
kāpēc atmiņas nenomirst mokās
kāpēc tās aiziet tik klusu?

varbūt paklausīties lustmord?
vai tomēr vecos laibach?

Рыжее небо, пальцы тоски
Осенние ветры… пустые зрачки
Нежная песня чёрных дроздов
Повозка из мёда, камней и небесных грибов

(НИЖНЯЯ ТУНДРА)