juus nemaz nevarat iedomaaties

manu sīko sapņu sētā
divas dienas neravētas
garumzāles sadīgušas
aiziet domas iedzērušas
briljantzaļo tieši rētā

visiem telefonu zvaniem
piedzerties un neatbildēt
iezemēt un slapjiem pirkstiem
atrast kontaktligzdu sirdī
neatbildēt ne par ko

cieši pieguļošā pozā
ēna tava trīc pie sienas
gluži kā no zila gaisa
dzīves jēgas noliktavā
šogad izejamās dienas

nu, labi, labi, visus mīlu, visi ņamma

nu, ko lai es jums pastāstu?

varbūt, tiešām nevajag dzert?
nu, pīpēt jau noteikti nevajag, vai ne?

krāsmatu grāmatas
atstatu protēzes