atmiņu galvu un atslēgas zaudēju
riteņa iegūtās pārkares iespējas
sajūtu sāpes un piemēram muguras
deviņas stundas bez sapņu un grāmatu
aiziešu šovakar gulēt, lai dzirdētu
kuldīgas lieldienu rītausmas krāsmatas

principā ir iespējams izveidot vairākas savstarpēji nepārklātas draugu grupas, kurām rakstīt katrai savus ierakstus dienasgrāmatā un veidot divus, trīs, četrus pilnīgi atšķirīgus tēlus, atšķirīgus dzīvesstāstus ar vienu un to pašu nikneimu un interfeisu.. protams, ir iespējams arī uzturēt vienlaicīgi vairākas dienasgrāmatas, bet tad samazinās nervus kutinošais risks sajaukt lomas un ierakstīt kaut ko nepareizi.. lai gan šis risks, protams, ir vienmēr..

kāds nezina, kur palicis crack? man viņa pietrūkst

tas ir, varbūt kāds vismaz atceras, kur bija meklējama viņa fotokolekcija?

Q: Kas es patiesībā esmu?
A: Nekad nemēģini noskaidrot, kas tu patiesībā esi. Var izrādīties, ka patiesībā tu neesi.

kaut kas spiež galvu. es tikai nevaru saprast, vai no iekšpuses, vai ārpuses..

vispār interesanti, kādu dzīvesstāstu redz tie, kas lasa manu journal? nu tā, pāris teikumos, kā parasti izstāsta mazāk izcilu nelaiķu nekrologos.. izsludinu konkursu

tas, ka es te vispār kaut ko rakstu, nenozīmē to, ka esmu elitārs dīkdienis, kas darba laikā var atļauties sazinko. tas nozīmē, ka es cītīgi strādāju, nevis skraidu kā rainis pa saulīti, īsā krekliņā ķerot tauriņus