tas pulsē, periodiski maina polaritāti, kalendāru glancētajos nemieros un griežos nevienādās sinusoīdās apliecas mums apkārt un iespiežas vidū, pārmet cilpu tam, kas vēl pirms brīža staroja un plīvoja, tam ir taustāmi fizioloģiski iemesli, argumenti, attaisnojumi, lielās un mazās premisas, apoloģijas un apoteozes, kas nekad netiek izmantotas līdz galam, nekad netiek pateiktas, bet tikai noglabātas putekļainā maizes kastē, pelējušu garoziņu draudzē, kuras vienīgais bauslis ir aprāvies pusē: "tev nebūs..."

un tad vēl tāds gadījums - atveru epastu un saņemu uzmundrinošu sūtījumu: "Pēdējā iespēja vinnēt ceļojumu uz Ēģipti..."