dažkārt notiek tā - es ieeju grāmatnīcā, pārlaižu skatienu grāmatu plauktiem, pamanu kaut ko tādu, kas mani ieinteresē, piemēram... nu, labi, neteikšu, nav būtiski... bet ir kāda grāmata, kuru es novērtēju, no sākuma ar skatienu, tad, paņemu rokā, atšķiru, ieraugu pāris vārdus un steigā nolieku atpakaļ... vēlāk, domājot par to, es saprotu, ka tikpat labi būtu šo grāmatu nenopircis, arī neatšķirot, bet nez kāpēc rokām šķiet, ka ir svarīgi pieskarties un vismaz pamēģināt... vai, piemēram, ir kāda grāmata, par kuras nepieciešamību ilgi šaubos, nolemju, nu i nafig, iztikšu vēl simts gadus bez tādas grāmatas... aizeju prom, pārnāku mājās, pēc kāda laika skatos plauktā vai kādā kastē ar grāmatām, kas istabas stūrī krāj putekļus, un ieraugu tieši to grāmatu, kuru biju nolēmis nepirkt... dažkārt tā notiek.

...
- Tev ir svarīgi, lai tevi mīl?
- Nu bet, protams!