pēkšņi sajutos es ļoti piekusis un
mata galā man bij' setiņpadsmit mazas
dzīvības no iepriekšējās
spēles, kuru nepabeidzu,
man no tevis vajadzēja tikai vienu atzīšanos,
atsacīšanos un glāstu, vispār
tādas sarunas par nāvi alžīrijas himalajos
rīta stundā likās liekas, likās, it kā tavos vārdos
iezagusies rasas lāse, spoži sagaismota saulē,
it kā diafragmas defekts, elpa tava man pie krūtīm,
likās, atkal projām jāiet, pēkšņi sajutos es ļoti