labprāt iepazītos:
ar kādu meiteni, kas piektdien pēcpusdienā stāvēja pašā lielākajā lietusgāzē zem koka ar visu savu lietussargu, īsajiem svārciņiem un augstpapēžu kurpēm, skatījās uz kājām, tad uz mani, tad atkal uz kājām un smējās par to visu, ko redzēja
es aizskrēju viņai garām, slapjām kurpēm, slapjām zeķēm, piemirkušām bikšu starām, kurpes vēlāk izjuka pavisam, bet es saslimu un murgoju