man vienmēr ir licies briesmīgi, ka viņiem salauž rokas un kājas, lai iedabūtu tajā melnajā kostīmā..
un vispār ļoti sāpīgs posts.
trāpīgs uz manu it sevišķi šīsnakts sapni, kad es pamodos, kādu laiku staigāju eiforijā un tad sapratu, ka tas ir tikai sapnis, nekā nav. es stāvēju un manī un visapkārt bija tukšums. likās, ka es karājos gaisā. un nav neviena ar ko stāvēt virtuvē un ņurcīt un mīļot un nav nekā. sen vairs nav..