Šodien aplaupīju grāmatu veikalu, paņēmu Dmitrijeva un Sičeva grāmatu "Smiekli. Sociofilozofiska analīze", Jeļenas Petrušanskas pētījumu un materiālu krājumu "Josifa Brodska muzikālā pasaule" un Normana Lebrehta "Maestro mīts. Izcilie diriģenti cīņā par varu". Atšķīru pirmo un izlasīju anekdoti par jauniņo, kurš ienāk cietuma kamerā un, gribēdams nodibināt draudzīgu kontaktu ar klātesošajiem, saka: "Privet, kozli!" Klātesošie metas viņam virsū, nogāž zemē un nospārda, pieklājīgi paskaidrojot, ko šis vārds nozīmē cietuma žargonā. Jauniņais knapi pieceļas kājās, nopurina putekļus, izspļauj pāris zobus un saka: "Nu, tak bi srazu i skazaļi. A to naļetjeļi kak petuhi!"