jubilacija commented on dienasgramata's post:

Kādreiz studiju laikā ar pasniedzējiem strīdējāmies - ir vai nav tā personība (ar visu smirdīgo un ziedos plaukstošo īpašību kopumu) svarīga, lai uztvertu tekstu. Tā laika secinājumus neatceros, bet šodien (zinot daudz un dažādus pašmāju un ne tikai autorus arī personīgi) varu teikt, ka bieži vien tā ārpusteksta lietas/vietas/notikumi spēj pat ļoti krasi mainīt to, ko uzrakstītajā vārdā ieraugu. Par Repši runājot, cilvēciskajā saskarē man viņa patiešām patīk, bet viņas tekstus lasu reti un maz, jo... nu nav tie man pieņemami. Vai kaut ko manā attieksmē, kaut vai patika/nepatika līmenī maina fakts, ka kāds dzejnieks ir gejs vai citam atkal vesels bērnu bars? Nezinu, gan jau mainās kodi, zīmes, var pamanīt autobiogrāfiskus momentus, jā, dažreiz pat nespēju sevi piespiest lasīt kādu sacerējumu, ja tā autors man derdzas... Ja tekstu pēta, noteikti ir interesanti saprast un zināt, no kurienes "kājas dīgst", bet, lai baudītu rakstīto vārdu, nebūt nav svarīgi zināt, vai rakstītājs, pirms ķerties pie darba, ir kārtīgi rokas nomazgājis.
P.s. Atceros kādas autores patiesu sašutumu un dusmas līdz asarām, kad kritiķis recenzijā ierakstīja - "viņa tajos savos tekstos visu par sevi vien raksta - tieši kā no dzīves noraksta savus kompleksus, augstprātību utt.»...