Konvencija manā izpratnē ir vienošanās, kas ir nepieciešama, kad notikušais vai tas, kas var notikt, neiekļaujas līdz šim pastāvošajā likumdošanā, jo pārstāv jaunu, līdz šim nepieredzētu notikuma paveidu, bet ir pietiekami nozīmīgs un izraisa domstarpības. TVienošanās var notikt, ja ir vismaz divas puses, kas šo konvenciju uzskata par nepieciešamu. Tā ir spēkā līdz likumdošanas labojumiem, kas paredz jaunā notikuma iekļaušanu aprakstā, vai ja rodas apstākļi, kas atceļ šīs vienošanās nozīmīgumu, par ko puses atsevišķi vienojas.
Piemēram:
- Jānīt, kāpēc Tu rausti Ieviņu aiz bizes?
- Viņa man pagājšnedēļ iesita!
- Vai Tev vēl sāp?
- Jā!
- Vienosimies, ka Tu neesi nekāds memļaks, un tā kā Tu jau vienreiz parāvi, tad notikušais ir atlīdzināts. Ieviņ, Tu piekrīti?
- Bububu.