dienasgramata:

pajautāšu konkrētāk - kāpēc mēs esam gatavi atstāt pāris latus vīzdegunīgai un lēnīgai restorāna apkalpotājai (un pat kautrējamies, ja nepietiek sīknaudas) par to, ka viņa divas vai trīs reizes mērojusi garo ceļu līdz mūsu galdiņam, bet savācam pēdējo santīmu pie rimčika kases, skaidri redzot, ka nabaga kasierīte par minimālo algu tur rukā bez apstājas jau kuro stundu un vēl spēj pateikt labdien