dienasgramata:

Ak jā, aizmirsu pastāstīt - pirms pāris dienām, braucot cauri Lielajiem kapiem, es redzēju šādu ainu: kāds vīrietis stāvēja taciņas vidū, sakņupis tipiskā Hičkoka meistarklases aktiera pozā un izvairīdamies no vārnām, kas, skaļi ķērcot, riņķoja tam ap galvu un centās ieknābt. Es viņu biju jau ievērojis agrāk, tramvaja pieturā - tāds zombēts skatiens, sejas izteiksme, kas ne uz mirkli nepalika mierā un pieņēma visdažādākās, bezapziņas diktētās grimases, nošņurkusi ādas jaka, kas trīs vai četrus izmērus par lielu, droši vien, zagta, netīrs krekls un nervoza gaita, viņš visu laiku pārvietojās šurpu turpu, kā paša nelabā dīdīts. Nu viņš stāvēja kapu vidū, atgaiņājās no vārnām un kliedza: "Вот, как выглядит ад! Когда вороны сьедают тебя живьём!"