dienasgramata:

bet tomēr tik pat ļoti jāraud beigās un, galvenais, tu nezini, vai tāpēc, ka beigas nelaimīgas, kā tas ir šajā filmā, vai tāpēc, ka laimīgas, kā tas bija Amēlijā, tu zini tikai to, ka jāraud tāpēc, ka viņa mīl, un tad, ja mīl, tad vairs nav tik svarīgi - laimīgas vai nelaimīgas beigas, pat nevis vairs nav svarīgi, bet vispār nav nekādu beigu, un tu skaties piekto vai sesto reizi, un labi zini, ka viss ir tikai kino un tev vienkārši laikam patīk tā Odrija, varbūt, nemaz nav tik laba tā filma, lai skatītos piekto vai sesto reizi, bet tik un tā neko nevari padarīt un ieraudies precīzi tajā pašā vietā - kad viņu ved divi sanitāri prom pa slimnīcas gaiteni, bet viņa izraujas un skrien atpakaļ, skrien tieši pa gaiteni atpakaļ..