dienasgramata:

Aivars Ozoliņš: "Sadama paranoidālā apsēstība ar absolūtu varu un tās saglabāšanu varēja mēroties tikai ar viņa neiedomājamo nekompetenci valstij svarīgāko lēmumu pieņemšanā, kas galu galā arī noveda pie režīma krišanas. Viens no viņa iedvesmotājiem, padomju diktators Josifs Staļins, nebija mazāk nežēlīgs, tomēr nebija muļķis."

Ja kaut ko tādu būtu izmuldējies kāds Ozoliņa neieredzēts latviešu politiķis, godājamais komentators gadus trīs pie jebkuras izdevības pieminētu, ka attiecīgais personāžs sajūsminās par Staļinu, kuru uzskata par gudrības iemiesojumu.