Man ir zināmas aizdomas par šī komenta ironisko dabu, bet nu labi, ne par to ir stāsts.
Sāpju sliekšņi ir individuāli, individuāla ir arī psihiskā noturība pret traumām. Rezultātā ir cilvēki, kas dzīvo pusparalizēti un ar vēža sāpēm, un ir tādi, kas vēlas nomirst tikai tādēļ vien, ka viņus pametis mīļotais puisis/meitene.
Un kā apliecināt to, ka cilvēks grib mirt, tā, lai nerastos aizdomas, ka šis lēmums ir pieņemts draudu vai manipulāciju rezultātā, vai afekta stāvoklī?