Tu dzīvo un dzīvo, dažādi cilvēki aizstaigā garām, it kā uz neatgriešanos, it kā pilnīgi nejauši, bet nē, tu taču zini, ka nekas nav pilnīgi nejauši, viena tēma, kas ieskanējusies, lai arī tikai fonā, tā sekos tev visu atlikušo laiku, tāpat arī cilvēki, sejas, likteņi, vārdi un domas, cilvēku apziņas, iekāres, orgasmi, viss, ko tie kādreiz ir gribējuši tev pateikt, tas viss seko tev līdz pašam galam, naivi ir tie, kas domā, ka piepeša nāve ir labākās zāles no negribētām atmiņām, tu tik un tā turpini dzīvot desmitos un simtos nejauši satiktu cilvēku... maigums un tāda kā piedošana Otrās daļas devītajā minūtē pilnīgi aizmiglo skatienu...