Anonymous commented on dienasgramata's post:

fū, vismaz spēju ieturēt nelielu pauzīti pirs šī kārtējā bļur ļur aizsākšanas, bet tjipa atradu risinājumu, tikai atkal, kā visur šajā dzīvē, visas vakances jau ir aizņemtas. :( visi taču nevar tikt uz radio swh strādāt par fredi un ufo. vot, ko nozīmē būt pirmajiem un ieņemt tirgus nišu. man tagad skāde. un vienlaicīgi es tagad rakstu jaunu bībeli. idiots. atbilde ta uz visu atkal jau ir "zināma". man vismaz nu pat "točno" zināma. bet, ziniet, es tagad kļuvu par to pretīgo maitu, kas kaut ko zina, smīkņā un nesaka. velns, trenēšu es tagad gribasspēku un cīnīšos ar kārdinājumiem. un jūs tā arī nekad neuzzināsiet, kas tas anonīmiķis vispār te pēkšņi uzradās. da zibens spēriens es esmu no skaidrām debesīm, ilūzija. redz, neizturēju, ļurinos. :) jā, jo es esmu līdz pretīgumam egoists. vot, tūlīt jums baigo gudrību uz paplātes sniegšu. sagatavojāmies. pies.

labi, jau labi, pastum jūs nedarījāt, tāpēc arī pies nesanāca, gudrība bija (ko gandrīz nespēju tagad atcerēties, par ko ļurināt gribēju) ka ir jāiemācās jebkuru savu idiotismu novest līdz absurdam, no kura uznāk vēmiens. un es tiešām tūlīt iemācīšos aiztīties no visa šitā, man pašlaik nespēja aizvērt ļurinātavu un vispār beigt ļurināt ar pārzviegtu vēderu un sākt strādāt ir problēma nr. 1. es sasteigti un ar patiesu baudu to risinu, vērojot, kā iekrītu nu jau vairs tikai apmēram uz katra otrā kārdinājuma kaut ko pateikt, bet nepaklusēt, un pie tā visa nesākt iekšēji vai pat ārēji smieties. un, ticiet man, es sasodīti ātri mācos, un tas ir sasodīti sāpīgi, bet es par to visu sasodīti laimīgs esmu, kaut gan sasodīti nogurstu, un ja jūs zinātu cil sasodīti slims es esmu (nopietni, bet nopietnāk, nekā padomājāt, bet patiesībā pašlaik topu izārstēts, vismaz cenšos sevi iemācīt kaut kam šajā pasaulē arī ticēt), tad arī jūs sasodīti labi to visu saprastu, kaut arī jūs tāpat visu sasodīti labi saprotam, jo esam sasodīti līdzīgi, tikai sasodīti baidāmies no šīs sasodīti vienkāršās un sasodīti diskriminējošās patiesības.

sasodīti liels un paldies par sasodīti labi pavadīto laiku, un sasodīti labi derētu iet pabeigt pabrokastot, jo sasodīti stulbi bija brokastu vidū izdomāt to sasodīti mazo nadziņu, caur kuru es sasodīti īsā laikā uzrakstīju sasodīti daudz sasodīti idiotisku lietu, kas patiesībā ir sasodīti rūgtas patiesības, par kurām es pat nemaz nenojautu sākdams rakstīt šo sasodīto komentāru un tagad sasodīti labi zinot, ka varētu turpināt sasodīti ilgi, ieturot šo sasodīti idiotisko stilu ar šīm sasodīti mazbūtiskajām un sasodīti atbilstošajām sasodītajam vienmēr nepieciešamajam stila izņēmumam atkāpēm no tā...

patiesībā es jau krietni daudzas pēdējās rindiņas krietni mezglojos, aizķēros, un veici labojumus. tā ka secinieties vien tālāk paši, bet es eju kost.