varbūt dabiska kautrība piemīt arī jaunajām dzejniecēm? vai arī otrādi, dzejdara lasījumam gadījumā nebija sakars ar tām pašām bailēm? tad nevajadzētu jaukt šos divus jēdzienus, un ņirgt par to, kas pašam tup iekšā.
Es arī esmu gan kautrīga gan bailīga. Gan sarkstu, gan sapsringta izskatos, un pa zemi arī, bez šaubām, nevārtos. Tā ka lūdzu - smejaties arī par mani, vēderus turēdami.