skuka commented on dienasgramata's post:

Es, raugi, atceros tādu gadījumu. Sen tas bija, Pulkvedī. Orbīta rīkoja tādu dzejas vakaru, tipa hepeningu - paši lasa, mūziķi uz vietas improvizē, neatceros - laikam video ar bija, nu viss kā parasti. Un Orbīta draudzīgi uzaicināja arī latviešu dzejus piedalīties. Tā teik, buģim žiķ družna. Nu, krievi tur lasa, kā jau krievi lasa. Ar izteiksmi, dedzīgi, aizrautīgi, izpilda akrobātiskus trikus, Haņins, ja pareizi atceros, vai tik pa zemi nevārtījās lasot, nu gluži kā tāds operdziedātājs. Bet - iespaidīgi un pārliecinoši viņiem viss sanāk, un tā dabīgi, bez piepūles, bailēm, iedomības, aiugstprātības. Atraktīvi un brīvi. Jautri. Un tad viens latviešu dzejdaris klusiņām pie staba (ir tur tādi satbi) nostājās. Tāds liels dzejnieks, kurš nu neies ākstīties. kur nu ākstīties - neies savas dārgās balssaites piepūlēt, lai cilvēki kaut ko dzirdētu. Nočukstēja savu pantiņu drusku piesarcis, un aizgāja atpakaļ pie galdiņa. Tur palēnām atguva seju.
Baidos samelot, vai tik nebija šī raksta autors. Nu, pieņemsim, ka nebija. Tādā gadījumā tas vienkārši bija tipisks latviešu dzejnieks. Kuram, saprotams, tāda uzstāšanās ir drusku pazemojoša nolaišanās līdz parastās tautas līmenim.