dienasgramata:

Pirms gadiem sešiem Stokholmā nopirku pāris videokasetes no plaukta, kas atradās starp "gay and lesbian films" un "cult movies". Tās bija 60. gadu seksuālās izglītības programmas zviedru valodā ar daudz runāšanas un maz seksa, īpaši labi bija seksa speciālistu sejas nospiedumi un frizūras, paraugdemonstrējums ārsta kabinetā uz tās metāla gultas ar komentāriem no ārsta puses, reportāža no tiesas procesa par izvarošanu un divas versijas par notikušo, kā arī filmas beigas ar idillisko zviedru ģimenes modeli - kādi 12 garmataini dažādas ādas krāsas zviedri lēnām mostas savā istabas lieluma gultā, pa vidu kārpās mazi pliki bērneļi, kurus tuvāk guļošās sievietes baro ar krūti, bet citviet turpat kāds lietderīgi izmanto rīta erekciju. Protams, 60. gadu mūzika. Pat ne psihodēliskā, drīzāk tāds nordisks kantrī. Es nupat iedomājos, ka vajadzēt sameklēt šīs filmiņas avi formātā, bet vēl man ienāca prātā - kā mēs tā muļķīgi pārlēcām pāri vienam svarīgam Rietumu kultūras attīstības posmam un uzreiz esam neokonservatīvisma laikmetā ar aizliegtām kaņepju cigaretēm un obligātiem kaku maisiņiem kabatās?