tas nav tik interesanti: daži cilvēki, kurus es esmu sastapis un pārliecinājies, ka viņi ir reāli - tie kļūst pavisam savādāki, es viņus lasu savādāk un rakstīto uztveru, jau zinot, kādā intonācijā, ar kādām domām vai sajūtām tas ir rakstīts. bet tie, kurus es vispār nezinu, tie eksistē manu fantāziju radītā pasaulē un raksta un domā, un jūt velns zina ko, pareizāk sakot, to, ko es gribu, lai viņi jūt. tāda ir mana nožēlojamā autoritārā pasaulīte.
(bez virsraksta) @ 12:50
dienasgramata:
tas nav tik interesanti: daži cilvēki, kurus es esmu sastapis un pārliecinājies, ka viņi ir reāli - tie kļūst pavisam savādāki, es viņus lasu savādāk un rakstīto uztveru, jau zinot, kādā intonācijā, ar kādām domām vai sajūtām tas ir rakstīts. bet tie, kurus es vispār nezinu, tie eksistē manu fantāziju radītā pasaulē un raksta un domā, un jūt velns zina ko, pareizāk sakot, to, ko es gribu, lai viņi jūt. tāda ir mana nožēlojamā autoritārā pasaulīte.
tas nav tik interesanti: daži cilvēki, kurus es esmu sastapis un pārliecinājies, ka viņi ir reāli - tie kļūst pavisam savādāki, es viņus lasu savādāk un rakstīto uztveru, jau zinot, kādā intonācijā, ar kādām domām vai sajūtām tas ir rakstīts. bet tie, kurus es vispār nezinu, tie eksistē manu fantāziju radītā pasaulē un raksta un domā, un jūt velns zina ko, pareizāk sakot, to, ko es gribu, lai viņi jūt. tāda ir mana nožēlojamā autoritārā pasaulīte.