Šorīt pamodies, pastiepu roku un paņēmu pirmo grāmatu, kas gadījās ceļā. Izlasīju, ka Ludvigs Vitgenšteins, iespējams, nemaaz neesot bijis gejs. To, iespējams, tikai izdomājis tas nelga Viljams V. Bārtlijs III, atsaucoties uz anonīmiem avotiem. Paša Vitgenšteina slepenajā dienasgrāmatā, piemēram, ir no Pirmā pasaules kara laikiem aizšifrēts ieraksts: "Vakar masturbēju", bet no Vīnes laikiem nav pieminēts neviens randiņš ar rupjajiem tēviņiem Prātera parkā, par kuriem siekalodamies stāsta Bārtlijs. Nepārliecinoši no zinātniskā viedokļa ir ieraksti: "Esmu nolaidies līdz pašam dibenam." un "Pagājušais gads man bija morālā ziņā netīrs.", jo tos var saprast ļoti dažādi. Tāpat arī apšaubāmi ir Anglijas laika ieraksti par to, cik ļoti viņš mīl vienu vai otru vīrieti, jo tos varot saprast arī tīri platoniski, Otto Veiningera izpratnē. Vienīgais slidenais ieraksts dienasgrāmatā: "Vakar es piekrāpu X, stājoties sakaros ar Y." arī neiztur kritiku, jo kāds pētnieks pēc 50 gadiem ir sameklējis minēto Y, pajautājis un saņēmis atbildi, ka nekas TĀDS viņu starpā nav bijis. Tā jau var sagraut jebkuru ilūziju!