 | |
|
A nopietni - Kivičs atbraucis uz Tenerifi ar savu drušku padzīvot citas druškas brīvā dzīvoklī uz 3 mēnešiem, bet no tā visa ir uzpūsts sūdu zilonis un puse Latvijas cepas? Jel. Man prieks uzzināt vidējā tautieša smadzeņu šūnu apmēru :) (aplausi, ar trim 'p' :D ) |
|
| |
|
Laikam esmu pieradusi, ka uz jebkura stūra un pie jebkura barčika galdiņa tevi var pasveicināt kāds pazīstamais - jebkurā valodā, kas nav latviešu :D Bet šodien jau bija par traku - nesu mantas uz britu charity, un telpās ar smaidu līdz ausīm sveicina meitene, kuru toč toč nepazīstu... Bet, ņemot vērā, kā reizēm ir smaidījuši un klanījušies pat blakusmiestu bārmeņi, jādomā, ka cilvēks, kas daudz un bieži staigā pa rajonu un takām, kļūst vairāk atpazīstams. Un tad vēl G ir kļuvis par panikas sējēju, bet varbūt pie vainas šāgada vide te. Nu psc tomēr būt turpat, bet tomēr dzīvot blakus ne tikai ielu remontam, bet arī barčikam, kur gandrīz katru nakti kāda kompānija tupi piedzeras. Un viņiem ir vienalga visa pārējā pasaule. Jel, ja es te dzīvotu... Mani vietēji vairs nesveicinātu :D Varbūt tikai policisti :D |
|
| |
|
Visu dienu tāds skaistums, ka acis varētu laukā iztecēt. Bet, arī staigājot pa pastkartītēm, cilvēks ir tikai cilvēks... |
|
| |
|
Muskulīši patīkami sāp. Un sāp arī ķobis, jo kopš stundas pagriešanas no rītiem remonti vairs nesākas 7.20, bet pēc vecā laika 6.20, nu un tas jau ir par traku, turklāt remonti no ielas gala, kas galīgi netraucēja, pārvākušies atkal uz mūsējo galu, un tas troksnis ir tik ļoti aknās, ka pat nav spēka izteikt :) |
|
| |
|
Vakarā veikalā gaidu, kad man sieru sagriezīs, un apkārt grozās vietējā tantiņa sirmu galvu ar kafijas iepakojumu un kaut ko vervelē, manā saprašanā par to, ka, redz, speciāli kafijas dēļ bijis jānāk tik vēlu uz veici, un smaida un taisa humoru. Tad staigā gar to vitrīnu un kaut ko cenšas pļāpāt, bet pamana, ka es laikam ne pārāk ieinteresēta :D A jūs zināt, kā vietējie te vervelē? Ar ģeniālakajām valodas zināšanām kā ārzemnieks sajuksi prātā, jo temps un tēmu maiņa ir aptuveni 100x paātrinātas dienas ziņas. Nerunājot par akcentu un galotņu noraušanu. Tad pastarpināti pārdevējai un man saka - viņa laikam ne pārāk saprot, ko saku? Smaidu un atbildu - nu nedaudz, nedaudz saprotu :) Un tad tantīte prasa, vai esmu no Anglijas? Nē! Vai no Krievijas? Nē, un smejos :) Tālāk min - no Vācijas, Itālijas, Francijas? Es tikai - nē, nē :) Nobeigumā tāda vīlusies - man gan likās, ka no Eiropas..vajadzēja būt, ka no Eiropas.. Nu, tā te ar tām ģeogrāfijas zināšanām :) Apzinām valstis, no kurām apartus īrējoši tūristi ar maciņiem ierodas :) P.S. Diez, ko viņa teiktu, ja es būtu normālpaskatā ar izmazgātiem matiem, šortos un sandalēs vai sapucējusies uz vakara pasākumu :D Iespējams, tas pats konfjūzs? |
|
| |
|
Bet tas ir fakts, kas sapņos pierādās - cilvēks sevi tik ļoti saista ar fizisko ķermeni un esošo vecumu, ka vienmēr sapņos sevi redz esošajā vecumā, lai arī notikumi un redzējumi būtu no bērnības vai tālas nākotnes. |
|
| |
| |
|
Uz ielas atradu mobilo pie parkinga un atstāju barčikā, kas pāri ielai. Prātā neienāca iespringt, kaut ko muhļīt un piesavināties. Ļoti ceru, ka meitene (rozā vāciņi) būs tikusi atpakaļ pie savas klausules (baigi jaunā, nepaspēju pamanīt, vai ābols, nav svarīgi). Vēlāk pacēlu saulenes view pointā, crap jau reāls, paņēmu, jo zinu, ka *neviens nemeklēs un *atdošu kopā ar vēl citām lietām un grāmatām charity veikalā. Ko darītu tu? Paņemtu jebko, kas tev trāpās starp pirkstiem? Empātija vai pofigs? Mācībstundas vai pofigs? |
|
| |
|
Nezinu, vai taisnības sajūta palīdz vai traucē. Bet melus neciešu. Slikti paliek līdz pat kamolam kaklā. Bet nekas. Dzīve ar to nebeidzas. Kā teicu, lai šogad dominē cilvēki - patiesi, īsti un nemuļļājoši ar saviem nodomiem un vajadzībām. "Draugu" nodevības nekad nav bijis baigais pārsteigums, līdz pat http://klab.lv/users/special_k/ , kurš pirms gadiem trim piesolījās kā kaimiņš pieskatīt manu kaķi uz nedēļu - katru otro dienu atnākt iebērt graudus un nomainīt dzeramo ūdeni. Tas ir, 3 reizes nedēļas laikā pāriet pāri ielai, apvienojot ar pārtikas iepirkumiem veikalā. Jā, jā, visu varu, visu protu! Atbraucu pēc tās nedēļas, un kaķim ir totāli tukšs ūdens trauks. Kaķis guļ aiz gultas un skaļi brēc. Man vajadzēja to uzrakstīt - special_k, kas sevi pozicionē (joprojām!), ka Latvija var (lai viņš pastāsta, kā sia, kur viņš strādāja, dempingo cenas, varētāji un nespējnieki) Vemt. Ko var VIŅŠ, kas kaķim ūdeni neprot ieliet vai noslinko un tupi, acīs skatoties, melo, ka vakar biju un viss bija perfekti. Jā, kaķis diennakts laikā visu bļodu izdzēra, tupeni! Fui! Ko var viņš, kas dzīvo sievastēva privātmājā un brauc ar vecu sūda auto?! Izkārtne ar skaļiem lozungiem. Lai vieglas smiltis manam kaķītim, bet tupus, stulbus, melīgus kretīnus dzīvē necietīšu. EJIET PROM! Pa perimetru! Es gan zinu vēl citas situācijas un cilvēkus, kas ir skatījušies acīs un tēlojuši draugus. Kā jums ar labsajūtu.... Ja godīgi, draugus man nevajag vispār, nopietni. Visa tā *iršana un lišķošanās, visa tā skaudība - neesmu stulba.. Spēks un jēga sākas ar sevi. Viss pārējais ir tikai dekorācijas. |
|
| |