*Di_wine*

Nezinu, vai taisnības sajūta palīdz vai traucē. Bet melus neciešu. Slikti paliek līdz pat kamolam kaklā.
Bet nekas. Dzīve ar to nebeidzas. Kā teicu, lai šogad dominē cilvēki - patiesi, īsti un nemuļļājoši ar saviem nodomiem un vajadzībām. "Draugu" nodevības nekad nav bijis baigais pārsteigums, līdz pat http://klab.lv/users/special_k/ , kurš pirms gadiem trim piesolījās kā kaimiņš pieskatīt manu kaķi uz nedēļu - katru otro dienu atnākt iebērt graudus un nomainīt dzeramo ūdeni. Tas ir, 3 reizes nedēļas laikā pāriet pāri ielai, apvienojot ar pārtikas iepirkumiem veikalā. Jā, jā, visu varu, visu protu!
Atbraucu pēc tās nedēļas, un kaķim ir totāli tukšs ūdens trauks. Kaķis guļ aiz gultas un skaļi brēc.
Man vajadzēja to uzrakstīt - special_k, kas sevi pozicionē (joprojām!), ka Latvija var (lai viņš pastāsta, kā sia, kur viņš strādāja, dempingo cenas, varētāji un nespējnieki) Vemt. Ko var VIŅŠ, kas kaķim ūdeni neprot ieliet vai noslinko un tupi, acīs skatoties, melo, ka vakar biju un viss bija perfekti. Jā, kaķis diennakts laikā visu bļodu izdzēra, tupeni!
Fui! Ko var viņš, kas dzīvo sievastēva privātmājā un brauc ar vecu sūda auto?! Izkārtne ar skaļiem lozungiem.
Lai vieglas smiltis manam kaķītim, bet tupus, stulbus, melīgus kretīnus dzīvē necietīšu. EJIET PROM! Pa perimetru!
Es gan zinu vēl citas situācijas un cilvēkus, kas ir skatījušies acīs un tēlojuši draugus. Kā jums ar labsajūtu....
Ja godīgi, draugus man nevajag vispār, nopietni. Visa tā *iršana un lišķošanās, visa tā skaudība - neesmu stulba.. Spēks un jēga sākas ar sevi. Viss pārējais ir tikai dekorācijas.