Vai nav tā, ka psihiatri vienkārši randomā pēc kārtas izraksta serotonīna vai norepinefrīna inhibitorus un paliek pie tā, no kura ir salīdzinoši vismazāk nepanesamu blakņu, bet tāpat ir skaidrs, ka būs sūdīgi? Interesējoties par šo tēmu, kļūst skaidrs, cik maz vispār ir zināms par depresijas cēloņiem un ārstēšanu, jo tas serotonīna/norepinefrīna/dopamīna (ā, vēl ir MAOI's) stāsts ir vien tāda darba hipotēze, kas sniedz nosacītus rezultātus.