Man ir kredītvēsture, pagarināts īres līgums un jauns linolejs virtuvē, es eju uz darbu un nāku mājās, dienā izrunāju apmēram sešus vārdus ["labrīt", "do svidaņija" un "pie Statoila, lūdzu"], kaut gan reizēm gribētos nobērt sulīgu "ibitvajuarārā" tā, kā tikai mana kolēģe to prot; es piedzeros līdz baltajām pelītēm un nakts vidū attopos tramvaja galapunktā ar apvemtām kājām, es maigojos ar pārlieku skaistām meitenēm un iekārē aptumsušām acīm klausos viņu elsās, es lasu Palanjuka "Fight Club" un man tas nepatīk, manu būšanu par pilnvērtīgu sabiedrības biomasas daļiņu nodrošina 5 dažādi recepšu medikamenti, es jūku ārā pa pirmreizinātājiem un tveros pie mazās, perforētās metāla drošības sedziņas, kuras atstātās pēdas pēc tam jādezinficē un jānobindē; es dzeru sliktu kafiju, pīpēju Caines un gaidu, kad tas viss reiz beigsies.