Darbā, kad nav jātulko bezgalīgi gari Ziemassvētku saldumu paciņu sastāvi vai jāsaskaņo gurķu burku etiķetes ar 59 atbildīgajām personām, lielākoties lasu Reddit (4chan ir nobloķēts zem kategorijas adult–and–pornography, lol), savukārt blakuskompja kolēģe, kad viņai nav ko darīt, gūglē skatās noguldījumu iespējas, laulību gredzenus un apdrošināšanas polises, kā var būt tik droša un paredzama paraugpilsoņa dzīvīte. Vakaros guļu gultā, trekterēju alu un pūšu griestos ūdenspīpes dūmus, vēlme pēc sociālās dzīves ir epizodiska (toties tad es vai nu pālī dziedu karaoki, vai nu ciemiņi čurā ārā pa manas istabas logu), antidepresanti man ir noņēmuši jebkādu vēlmi/varēšanu piekopt seksuāla rakstura lietas, miegs ir labākais, kas ar mani notiek un viss, ko es izjūtu, ir mūžīgs, nebeidzams nogurums. Dzīvojieties, patērētāji.