'Kustību saraksti', jā, tas skan labi - kur gan jūs esat, jaunie dzejnieki, es jums nupat atradu pietiekami poētisku nosaukumu pirmajam krājumiņam, neatejot no kases, tā teikt.

Pēdējās dienas sastāv galvenokārt no cikliski mainīga miega/bezmiega [es nevaru pagulēt, un kad beidzot varu, tad kā tāda gultasgalva mētājos zem segas visu dienu], izlases kārtībā skatīta kino, neiztrūkstošajiem gaismas pielietajiem interneta laukiem, un kā kroni visam, 8 bitu spēlēm uz krāsainā Game Boy [nebūs melots, ja teikšu, ka tā ir bijusi vislabāk iztērētā nauda manā mūžā], kopumā tāds itin noulaiferisks noskaņojums - īpaši jāizceļ fakts, ka esmu skaidrā jau kuro dienu, patiešām pārsteidzoši. Jāpiemin arī tas, ka nekur diži tālu savos plānos neesmu tikusi [nekādu impērijas celšanu jau es nebiju ieplānojusi, tik tādas mazsvarīgās lietas], ģimene joprojām tīri labi jūtas arī bez manas līdzdalības, pēc stundas jāiet uz autobusu un man ir pamatotas bailes iet ārā no mājas, jo vakar ar kareivīgu saucienu 'Попалась, толстожопая!' man mēģināja uzbrukt tepat, ielas galā [jocīgi, man gan vienmēr ir licies, ka neesmu gluži varmāku mērķauditorija; mana miesasbūve rada vismaz priekšstatu, ka varu gāzt pretī, un kā izvarojamais materiāls es arī diez vai būtu derīga, jo kāds gan prieks pist sievieti uz 2/10], nu tā, zin, jautrākam vakaram, acīmredzot.

Es jūtos briesmīgi, nē, pat vairāk.