Pasaules gals samīzās un neatnāca - es esmu reāli vīlusies, beibes.

Virtuvē uz drēbju žāvējamās uzpariktes žūst mātes pisēja apakšbikses [zobu birstītes pie izlietnes pagaidām vēl tomēr nav, bet ja jau cienītais drasē pa māju rītasvārkos, tad jau sveika, Gauja, nez kad tad piedeklarēsies], vienam no izžautajiem eksemplāriem uz gumijas rakstīts 'taste life' - malači, ražotāji, to jūs esat labi uzrakstījuši, cepuri nost, dzīve patiešām nomācoši garšo pēc pimpja, turklāt bez iespējas izmazgāt muti.
Boss lūdz strādāt 7 dienas pēc kārtas, ļoti jauki, es varētu pilnīgi mierīgi nostrādāt arī 77 - man tāpat nav ne mājās atgriešanās sajūtas, ne sociālās dzīves, ko tāpēc būtu kaut daļēji jāupurē uz kapitālisma altāra, turklāt nav jādomā, ar ko sevi nodarbināt brīvajā laikā, vai nav brīnišķīgi. Dzīvojieties, patērētāji.