Ak, diplomdarb, cik teicami tu metinies, kāpēc tu tā nevarēji jau pašā sākumā.

Starp visām uzdzīvēm un prieciņiem ļoti sen neesmu reidžojusi, tāpēc lūk, mans mazais patērētāj, tā kā es aiz kases tevi redzu vislabāk [mans nožēlojamais, mazapmaksātais darbs ir lielisks vismaz vienā aspektā: rakstnieki iemaldās pēc smēķiem vai Milda no Ugunsgrēka paņem 0,2 Bonapartu, ak, šīs cilvēciskās vājības], šovakar es tev pastāstīšu, cik stulbi tu izpildies visādu veikalu lojalitāšu akciju beigās - lai arī cik ilgi vilktos akcija, tu vienmēr pamodīsies tikai pēdējās pāris dienās, streļīsi pārpalikušās uzlīmes trakāk, nekā rajona pacani cigaretes, skraidīsi pa visiem veikaliem no Ziepniekkalna līdz Pļavniekiem, lai tikai atrastu to liktenīgo krūzi/glāzi/mīksto mantiņu, kuru, bez šaubām, nešķīstie pārdevēji jau būs pa blatu notirgojuši radiem un draugiem [bet protams, viss, ko es gribu redzēt, atnākot mājās pēc darba, ir smirdīgas mīkstās mantiņas], kaitināsi visu veikala personālu ar žēlabainiem vaidiem no sērijas 'bet man bērnam tik ļoti vajag to zaļo cūku!', kavēsi rindu, lamājot pārdevēju par to, kāpēc viss ir izpirkts un vairāk netiks pievests [jēzusmarija, tu vari piezvanīt uz Ķīnu un palūgt, lai viņi sašuj vēl - mēs taču pasūtītu kaut vai veselām fūrēm, ja vien būtu, ko], taču tā kā darba uniforma un klientu apkalpošanas ētika man neļauj tevi pasūtīt dirst, kad tu jau piecsimto reizi man norādi uz pilnīgi tukšo akcijas preču stendu un jautā, vai nekas nav palicis, teikšu tev sekojoši - get a life, dieviņ tētīt, tās ir tikai smirdīgas ķīniešu lētā gala preces, par kurām tu miljons reizes pārmaksā [parēķini vienreiz, kādas summas tev aiziet, lai sakrātu visas 3464557 uzlīmes], tas nekādi neceļ tavu statusu un, jāpiebilst, ļoti attālina tevi no saprātīga cilvēka līmeņa, kad pēdējā akcijas dienā esi gatavs pārgrauzt citam tādam pašam consumer whore rīkli, lai tikai tiktu pie sava nolāpītā Angry Birds cāļa - ja tu tiešām nespēj iedomāties savu atlikušo dzīvi bez veikala atbirām, kādas bez tevis ir vēl puspasaulei, es tev iesaku sekojošas opcijas: vai nu pērc savas smirdīgās mantiņas laicīgi, nevis pēdējās dienas vakarā, vai nu izmet visus tos uzlīmju kalnus ārā no naudas maka un apdomā savu nožēlojamo dzīvīti, laicīgi neizpirktas akcijas huiņas automātiski nenozīmē pasaules galu, un ja vēl tu padomātu, cik daudz prātīgākos veidos tu varētu iztērēt visus tos latus, ko tu atstāj veikalā tikai tāpēc, lai dabūtu vēl vienu uzlīmi, tev nekādas Dusmīgās Vistas nevajadzētu simts gadus bez svētdienām.
Pārdevēja ir runājusi!