Ļoti nāk miedziņš un rīt tāls ceļš braucams, bet miesīga māte grib mani pierunāt uz Vecrīgas klubu tūri šonakt - nu, vismaz var redzēt, no kā esmu mantojusi savu dullo pusi.
Omes otrā vīra mīļākais teiciens bija 'Labāk ir, bet strādāt vēl nevar!', šķiet, ka man iet līdzīgi - izšķiedu vakardienu iekš kino [noskatieties Melanholiju, biedri, tas ir labākais, ko jūs šogad varat paspēt izdarīt], rīt jādodas uz Priekuļiem aizdzīvoties, nākamnedēļ jāatsāk kursēt uz Jūrmalas gatvi [man nebūtu nekas pret vēl pāris mēnešiem gultiņā zem sedziņas, nevis izsalušā gleznotavā pie vienacainas pasniedzējas], man drīz izbeigsies gan zāles, gan nauda, par kuru tās varētu iegādāties, esmu sevi piespiedusi skicēt kārtīgi un katru dienu, nevis tikai īpašos iekāriena brīžos, un dominējošā vēlme ir vakaros ar siltām pankūkām sagaidīt mājās savu mīlamo objektu, nevis līdz melnai naktij vienai kūkot pie pudeles, kā ierasts. Ai [Adobe Illustrator].