Neviļus ievēroju zīmīgus cipariņus uz mammas vāģa tehniskās apskates uzlīmes, velns - jocīgi, lai arī cik ļoti nomierinājusies es būtu [vai arī cik ļoti man liktos, ka esmu nomierinājusies], vienmēr un nepārtraukti ar kaut kādu pašu mazāko smadzeņu maliņu es to funktieri tomēr risinu, un ik pa laikam sevi pieķeru kaut kādās neapzinātās domās vai darbībās - tas ir apmēram tāpat kā ar fonā vienmēr ieslēgtu radio, kurš klusi un monotoni burbuļo pie auss līdz brīdim, kad saklausi kādu pazīstamu ritmu vai ziņu izlaidumā sadzirdi ko graujošu. Ai, ibio rio.
'Turpinām ziņas.' Krāsns negrib sadarboties un sit istabā dūmus [mana teicamā kurinātājas karjera ir apdraudēta], šodien nepārtraukti saskrienos ar visādiem sen neredzētiem cilvēkiem, arī studijā ir pabūts, kopumā persikaina un paģiraini gurdena diena [kā jau sestdienai piedien], taču vakardienas cērtamības koeficients noteikti ir viens no augstākajiem šomēnes - esmu vārījusi makaronus un dusmojusies par sāls trūkumu, visu vakaru kopā ar Jāni skatījusies multenes un dumjus videoklipus, smējusies līdz krampjiem vēderā, nospērusi svešā kāpņutelpā uz izmešanu sakrautas grāmatas, grīļodamies gājusi uz mājām un galu galā nepārprotami jutusies brīnišķīgi, es taču varu reizi pa reizei atļauties justies brīnišķīgi. Dzīvojieties!