Nekas daudz jau nenotiek, pilsoņi, tikai Grodums nomiris, Dauka aizklapējusies ciet un Teātra Observatorija tāpat, Essential nodedzis [nē, tā laikam ir priecīga vēsts] un šķiet, ka man kā īstai spēkasievai nepiedienētu rakstīt garumgaru sprediķi par to, cik bēdīgi man šodien klājas, taču viens gan man ir sakāms - ibio maķ, kāpēc kaut vienu nolāpītu sūda reizi mūžā man vismaz kaut kas nevar būt kā pie cilvēkiem. Čučiet saldi.