| 4/13/11 02:03 am
edinburga pārvērtusies par smaržojošu dārzu, kur viss pamazām kļūst zaļš. vislabākais ir manāms naktīs, kad krūmi, puķes un viss pārējais joprojām ir skaists, bet cilvēki nav tik daudz vairs apkārt un satiksme ir pievērusi muti.
pirmā nedēļa atpakaļ darbā. pilnīgs mīkstais uz visu. viesnīca pilna amerikāņu un man ik pa brīdim sanāk gremdēšanās kruīzu kuģa atmiņās. gribas savest visu kārtībā. veselību, darba jautājumus, universitāti. gribas visu uzreiz, lai mierīga vasara. un ja tā pilnīgi nopietni- man vēmiens nāk iedomājoties, ka man vajadzētu vēl ilgāk palikt šeratonā. es tagad, atskaitot visus supervisorus un menedžerus esmu ilgāk strādājušākais cilvēks (kas nu par cilvēku) mūsu recepcijā. mums ir vesela dirsa pilna ar cilvēkiem, kas tikko sākuši pie mums strādāt, vēl īsti nav pārliecināti par to, ko dara, vai pilnīgi brutāli vēl vazājas apkārt ar 'trainee' piespraudītēm un vieni netiek atstāti. vēl ir divi citi, kas sāka neilgi pēc manis, bet citādāk mani sāk kaitināt, ka es esmu 'run to in emergencies' cilvēks, kad nav neviena no menedžeriem apkārt. vienkārši mīkstais jāuzliek, kāpēc es vienkārši nevaru būt mazs muļķītis, kurš sēž stūrī un smīn, jo tiek likts mierā? lai gan, kad man nejautā, tad tie jaunie jefiņi savāra sūdus.
|