Neraugoties uz to, ka šī ir tikai pirmā nedēļa un vēl nav strādāts pa naktīm, es miegojos daudz trakāk nekā pirmsskates periodos un nezinu, uz ko tas norāda, toties naktis gan man ir ar lielisku, caurumainu miegu. Jūtos augstākajā mērā nožēlojami, cauru dienu turot ieslēgtu savu sasodīto Skype ar 65 kontaktiem un no visas savas sekundāri kardiopātiskās sirds cerot, ka vismaz viens no tiem izmetīs pīkstošu, oranžu lodziņu manā uzdevumjoslā, blakus Cibai, Winampam un podziņai ar burtiem LV, sasodīts. Man nepatīk mans iekšējais stāvoklis, ļoti nepatīk, arvien vairāk gribas piedzerties un tā laikam arī būs jādara, dritvaikociņ, es varētu iztriekt visu to skapī stāvošo sešdesmitgrādīgo ķīniešu kandžu un iet gulēt trejdeviņas dienas zem sava rūtainā deķīša.