Aizrakstīju garu un izsmeļošu atlūgumu tai savai sasodītajai Blaumaņielas personai, un pretī saņēmu tik mierīgu atbildi, ar kādām pat paši aristokrātiskākie angļi diez vai mētātos, un vispār viss tas mūsu šķiršanās process sanāca ātrs un nesāpīgs - jocīgi, es biju rēķinājusies ar to, ka mani pēc tam lamās un gānīs no panckām ārā vēl vismaz tūkstoš gadus. Nenožēloju neko, turklāt nekādas superpaliekošas sekas ar savu rīcību es neesmu izraisījusi un tas ir labi, paldiesdievam, jo kā teica pati Neiburga - 'nepaspēt nodarīt otram pāri, nepaspēt - tāds bija likums'. Nu neko, patērētāji, sasitīsim visus traukus un sāksim jaunu, skaistu dzīvi - atkal esmu kļuvusi par oficiāli brīvu sievieti un nezinu, ko domāt un vai vispār domāt, varbūt man tomēr vajadzētu iet un virtuvē simboliski sasist kādu šķīvi - uz laimi, tā teikt.