28 Aprīlis 2009 @ 17:57
 
Aizrakstīju garu un izsmeļošu atlūgumu tai savai sasodītajai Blaumaņielas personai, un pretī saņēmu tik mierīgu atbildi, ar kādām pat paši aristokrātiskākie angļi diez vai mētātos, un vispār viss tas mūsu šķiršanās process sanāca ātrs un nesāpīgs - jocīgi, es biju rēķinājusies ar to, ka mani pēc tam lamās un gānīs no panckām ārā vēl vismaz tūkstoš gadus. Nenožēloju neko, turklāt nekādas superpaliekošas sekas ar savu rīcību es neesmu izraisījusi un tas ir labi, paldiesdievam, jo kā teica pati Neiburga - 'nepaspēt nodarīt otram pāri, nepaspēt - tāds bija likums'. Nu neko, patērētāji, sasitīsim visus traukus un sāksim jaunu, skaistu dzīvi - atkal esmu kļuvusi par oficiāli brīvu sievieti un nezinu, ko domāt un vai vispār domāt, varbūt man tomēr vajadzētu iet un virtuvē simboliski sasist kādu šķīvi - uz laimi, tā teikt.
 
 
Sajūta: optimistic
Skaņa: Red Zebra - Behind Bars
 
 
( Post a new comment )
[info]karbonaade on 28. Aprīlis 2009 - 20:31
un šitik ilgi mocījies ar visām tām trakajām sajūtiņām un vēl esi sveika un vesela? well, man tas laikam nebūtu pa spēkam. es būtu normāli panīkusi un visi pasaules okeānu ūdeņi mani neatspirdzinātu. jā.
bet nu ko, apsveicu!
(Atbildēt) (Link)
[info]amaranta on 28. Aprīlis 2009 - 22:36
šādās situācijās mierinošāk ir punkts nekā daudzpunkte,
es Tevi ļoti labi saprotu,
lai gan pati neesmu tik spēcīga, lai to realizētu dzīvē.
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
[info]dhonass on 29. Aprīlis 2009 - 09:50
jā, punkts mierina, bet daudzpunkte vieš Cerībiņu, un tad vienmēr pārāk ļoti sanāk plosīties.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)