es esmu tik laimīga par to kāda ir mana dzīve. par visu to kas ir bijis. gan labais, gan ne tik labais. par to, kāda tā ir kļuvusi tagad. par visu. par tiem cilvēkiem, kas dažādu iemeslu dēļ no manas dzīves ir aizgājuši, par to, kas viņi ir tagad. par tiem, kas ir ar mani šobrīd un par to, kādus es viņus redzu pēc kāda laika. par tiem, kuri nekad nezudīs no manas dzīves, jo ir jau gadiem ilgi pārbaudītas vērtības. es vienkārši staroju no prieka, kas manī dzīvo.
Mīlestība ir vajadzīga visiem. Mīlestība ir daļa no cilvēka dabas - tā ir ēšana, dzeršana un gulēšana. It bieži daudzi no mums ir vērojuši saulrietu pilnīgā vientulībā un domājuši "Kāda tam visam jēga? Man nav neviena ar ko dalīties šajā skaistumā!"
Šādos brīžos svētīgi uzdot jautājumu: cik bieži mēs gluži vienkārši esam pagriezuši galvu uz citu pusi, kad mums kāds lūdzis mīlestību? Cik bieži mēs esam baidījušies pieiet kādam klāt un skaidri un gaiši atzīties mīlestībā?
Ar vientulību ir jābūt uzmanīgam. Šis netikums ir tikpat bīstams kā narkotikas. Ja saulriets vairs neatstāj nekādu iespaidu uz Tevi, esi pazemīgs un dodies meklēt mīlestību.
Atceries, jo vairāk Tu būsi gatavs dot, jo vairāk saņemsi pretī.
(P.Koelju)
Taču mīlestība vienmēr ir kaut kas nebijis. Nav svarīgi, vai mēs mīlam vienu, divas vai desmit reizes mūžā - vienmēr mēs sastopamies ar kaut ko jaunu.
Mīlestība var mūs iesviest ellē vai pacelt debesīs, bet tā allaž kaut kur ved. Un mums tā ir jāpieņem, jo tikai mīlestība baro mūsu eksistenci. Atsakoties no mīlestības un baidoties pastiept roku, lai noplūktu augļus no pārpilnā dzīves koka, mēs nomirsim badā. Mīlestība ir jāmeklē, kaut arī tas prasītu garas ciešanu un skumju stundas, dienas vai nedēļas.
Dodoties meklēt mīlestību, mums jāatceras, ka tajā pašā brīdī arī mīlestība dodas mums pretim.
Un izglābj mūs.
(P.Koelju)
tātad - jaunais gads godam sagaidīts. mierīgi un lēnām, ar nezūdošām vērtībām. ar nezūdošu optimismu, ka viss būs labāk un skaistāk nekā izgājušgad. ar tuviem cilvēkiem visapkārt vai arī telefonzvana un sms attālumā. ar mazo cilvēku, un šausmām par to kā laiks skrien, jo viņam šis jau bij trešais jaungads. ar bagātīgi klātu galdu, jo pēdējo vecgada stundu laikā piemetās mežonīgs darbspars, kā rezultātā tapa dažnedažādi gastronomiski brīnumi. ar atdzesētu šampanieti. ar smiekliem. ar laimes liešanu, kur starp citu izlējās lidmašīna, tā kā laikam beidzot dzīvē būs nopietnas pārmaiņas, ko tāpat jau sola visi iespējamie horoskopi. ar ierušināšanos zem segām un mazā cilvēka elpu pie vaiga. ar laimes sajūtu sirdī. un tā tālāk un tā vēljoprojām..
kaut gan nenoliedzu, ka visu slikto mēģinot atstāt aizgājušgadā sanāca arī matam izlamāties pēdējās vecgada stundās, izraudāties tā ka acis sūrkst, izlādēties atskaldot malku, un paziņot, ka man nekāda svinēšana neinteresē.
