sapņu pils.

Manas cibas 2025.gada pirmie katra mēneša teikumi. Vispār diezgan precīzs ieskats pagājušajā gadā.

Pagājušajā gadā sākumā sanāca divas reizes uzspēlēt basģitāru - aizvietoju brāļa grupā basģitāristu.
Esmu drusku uzkārusies ar darbu.
Flow dabūja Oskaru, šis gan vēsturisks notikums. :)
Šodien biju uz obligāto veselības pārbaudi.
Brīvdienās biju aizbraukusi uz laukiem.
Jāturpina turēt īkšķi un lūgt Dieviņu par manu mammu.
Kaut nu šoreiz pārmaiņas pēc būtu mierīga vadītājas aizvietošana.
Naktī es sapņoju, ka es esmu pa pusei nāra, bet neviens to nenojauš, jo es izskatījos kā cilvēks, tikai savā būtībā biju nāra.
no subject)
Sākotnēji biju iecerējusi braukt uz kora nometni sestdien, bet neatradu piemērotu kopbraukšanas opciju, tāpēc bija jābrauc vien piektdien, kas nedaudz izjauca manus plānus.
Šodien pēkšņi radās apskatīt vienu dzīvokli Andromedas gatvē 6.
Es ļoti cienu cibiņus, kurus esmu piedraugojusi.
Dzīvokļu cenas ļoti pieaugušas.

Esmu viena izlakusi puspudeli šampja un jūtos ļoti priecīga. Pa TV bija arī kaut kāds tīri foršs koncerts, tā nu es drusku padancāju pa dzīvokli. :) Piezvanīju mammai un viņa tādā apmierinātā balsī teica, kā arī skatās to koncertu. :) Kaut nu šis būtu labs gads. Visādā ziņā es darīšu visu, kas manos spēkos, lai tas tāds būtu. :)

Mīļie cibiņi, daudz laimes Jums visiem Jaunajā gadā! Lai nākošgad, atceroties šo gadu, mēs teiktu, kā tas bija gads, kad mūsu visu dzīvēs sākās labas pārmaiņas un mums bija daudz iemeslu, lai rakstītu priecīgus un pozitīvus ierakstus cibā. :)

Priecīgus Ziemassvētkus, mīļie! :) Paldies par to, ka Jūs esat šeit.

Es esmu bēdīga, jo nupat uzzināju, ka ir nomiris Kriss Rī un Valts Kleins. :(
Es nekad neesmu bijusi tā, kas ļoti fano par slavenībām, grib par visām varītēm dabūt fotogrāfijas, autogrāfus u.t.t. Bet nu viņi abi bija manā īsajā listē ar slavenībām, ar kurām es būtu gribējusi pakomunicēt dzīvajā. :(

Es atceros, kā bērnībā es vienmēr domāju, kas prot tik skaisti nofotografēt tās sievietes uz žurnāla "Santa" vāka. Un tas bija Valts Kleins. Es atceros kaut kādu viņa interviju radio, kur viņš teica "Esiet mīlestība". Atradu pat savu ierakstu par to - http://klab.lv/users/missalise/525174.html .

"Driwing home for Christmas" ir mana absolūti mīļākā Ziemassvētku dziesma, tā vienmēr ir pasaka un stāsts un kupenas gar ceļa malām un mīļie, kas gaida mājās, siltās gaismiņas māju logos. :(

http://klab.lv/~missalise/653562.html

Savā sirdī gandrīz neiespējamo sapņu sadaļā es vēlējos šos cilvēkus satikt dzīvē. Nu tie jāpārceļ uz pavisam neiespējamo sapņu sadaļu. :(

Bet lai viņiem tur - otrā pusē - gaiši. Ir taču labi, kā viņi ir nodzīvojuši tādas dzīves, ka par viņu aiziešanu skumst daudzi, kurus viņi nekad pat nav satikuši...

Kaut kad sagribēju attaisīt Cibu, bet viņa - out of service. Laikam fjokla ar savu skaļo atpakaļatgriešanos kaut ko salauza :D Sabēdājos, ka liela daļa manas dvēseles, kas te ielikta, pazudīs nebūtībā. Gluži kā mana tīņu dienu fiziskā dienasgrāmata, ko nekādi nevaru atrast, un tagad nožēloju, ka neiznīcināju personīgi. Tajā rakstīju visu, bez filtra, tikai sev. Un vēl atceros, kā kūmiņš teica, ka sadzedzināja savas un es vēl pie sevis padomāju "ak dievs, sadedzināt? NEMŪŽAM!!!". Njā.

Nu vārdu sakot, Ciba atkal kaut cik darbojas, bet sapratu, ka te galīgi nav nekādas mūža garantijas, tāpat kā maniem blogiem, kas ir bijuši blogiem.lv, myspace.com, utt. Vesels lērums, kas zudis nebūtībā.

Sāku meklēt alternatīvas - un atradu jauku lietotni Diarium, ir gan uz app, gan datorā (datorā 15 eur mūža licence) un vēl var sinhornizēt ar mīļāko mākoņkrātuvi pēc izvēles. Tad nu brīvdienas pavadīju, pārkopējot manuāli katru savu Cibas ierakstu, no visiem žurnāliem (arī alter-ego :)). Sanāca absolūti negaidīts trip down the memory lane, gan par labām dienām, gan par sliktām, gan par to cik traks tīnis biju jaunībā. Maksimāliste :)

Un vispār ārprāts, sāku Cibu pirms 20 gadiem!!! :o

Un tā ir daļa no manis, tas, kas mani, līdz ar citiem dzīves notikumiem līdz šim brīdim, ir veidojis par to kas tagad esmu. Un ir labi, labi sanācis :) Man pašai prieks par to, kur esmu, un kā izaugusi - pat ja līdz šim brīdim vajadzēja vairāk gadus nekā es būtu vēlējusies.

Vārdu sakot, dublēšu ka šo ierakstu savā dienasgrāmatā, turpināšu meklēt savu veco, fizisko, un apsolīšu sev, ka rakstīšu biežāk. Nu vismaz reizi mēnesi - jo kā savādāk pēc tam pašreflektēt?

Gribu bezrūpīgas vasaras, kurās vienkārši vaibot ar kādu un klausīties mūziku, nu gluži kā šajā videoklipā. Un cik ļoti šie dziesmas vārdi ir mana Tēvreize:

Es nopirku Lidl dekorāciju ar gaismiņām - eglīti. Man parasti Rīgā nav eglītes, tad nu būs vismaz šāda. :) Vispār man ļoti gribētos, lai manā un citu cilvēku dzīvēs dominētu mīlestība, miers, skaistums, prieks. Šie četri vārdi ir kaut kāda mana personīgā mantra - kaut kādas manas personīgās vērtības.

Reizēm es mūsu darba kafejnīcā ņemu salātu bāra salātus - sajaucu pāris veidus - vieni ir ar fetas sieru, tomātiem, gurķiem, papriku, reizēm spinātiem, nedaudz valriekstiem, drusciņ klāt marinēti kaut kādi dzelteni auglīši - īsti nezinu, kas tie tādi, bet garšīgi, otri ir vai nu mocarella ar ķiršu tomātiem, spinātiem un izcili garšīgu pesto vai arī dārzeņu salāti ar lasi. Tas pavārs, kas šo gatavo, ir malacītis. :)